Soneti

Trūkst spalvai spēka, zinot, ka ir cits,

Ko man ar savām dziesmām neuzveikt,

Kam cildinoši vārdi ritēt rit,

Lai es neko vairs nespētu tev teikt.

Bet, tā kā līdz ar kuģi okeāns

Uz saviem pleciem nieka laivu nes,

Tad pārgalvīga drosme radās man

Uz platā viļņa savu buru plest.

Kaut arī neliels būs man atbalsts tavs,

Es viļņu varu tomēr spēšu veikt.

Ja sadragāto laivu dzelmē raus,

Viņš lepnā priekā varēs tālāk steigt.

Ja vien pret viņu liktenis būs labs,

Tad mana mīla būs man arī kaps.