Soneti

Ja netīk tev, ķa pārāk tuvu es,

Teic aklai sirdij: tas tavs senais Vils,

Jo gribēt — tālu nav no dvēseles,

Tāpēc dēļ mīlas mīla dzirksti šķils.

Vils tavai mīlai bagātību dos,

Ja viņam sniegsi vēlmi vienīgo,

Kaut redzam: lielu lietu rēķinos

Starp cipariem viens saucams par neko.

Tad ļauj man būt šai skaitā neteiktam,

Ja arī viena vērts es būtu tev,

Pat ja es pielīdzināms it nekam,

To paturi kaut mazliet mīļu sev.

Ja tava sirds šo vārdu nepievils,

Tad mīļš es pats, — jo, lūk, mans vārds ir Vils.