Soneti

Vai tevi saukt par pavasara dienu?

Daudz rāmāka un mīlīgāka tu.

Rauj ziedoņpumpurus skarbs vējš arvienu,

Un rudens panāk katru vasaru.

Par spožu reizēm saule gaisos iras,

Un dažreiz tai ir siltais mirdzums ņemts,

Un skaistums viss no skaistā reizi šķiras,

Kā liktenī vai dabas gaitā lemts.

Tik tava vasara vien nenobālēs,

Un dai|ums tavs nemūžam nezudīs,

Jo nāve neaizraus to savās tālēs,

Ko mūžībā šī dzeja ievedīs.

Cik ilgi cilvēks elpos lejās šajās,

Tā dzīvos vēl un dzīvosi tu tajā.