Soneti

Ja pārdzīvosi dienu to, kad jauks

Ar zemes pīšļiem nāve manus trūdus,

Un manas dzejas pāršķirstīsi, draugs,

Tu redzēsi, ka smags šo rindu plūdums,

Ka — salīdzinot — pārspēts esmu es

Un jauno vārsmas daudzkārt vieglāk rit

Bet kavējies pie rindu dvēseles,

Ne atskaņām, ko veikli bārsta cits.

Un aizbildinot saki: «Ja šobrīd

Viņš būtu dzīvs, tad mīlas pilnā sirds

Gan ari spētu sevi izsacīt

Šai formā jaunajā, kas grezni mirdz.

Es, protams, lasu citus — tīkams stils,

Bet sirds, kā viņa rindās, nesasils.»