Soneti

Lai nebūtu tev citiem jāatklāj,

Ko iemīlamu spēji mani rast,

Lai aizmirstība, mīļā, visu klāj,

Jo nav jau vērts, ka mani atceras.

Tu piemelosi dažus tikumus,

Lai citu acis varu labāks kļūt,

Kad zemes klēpī atdusēšos kluss,

Kaut savā mūžā nespēju tāds būt.

Lai tavu vārdu neskar kauna traips,

Kad nepelnīti glaimi runā skan,

Liec manu vārdu aizmirst atmiņai,

Par negodu lai nav nedz tev, nedz man,

Jo mani kauns par niecīgumu māc

Un tevi — ka reiz bijis jāmīl tāds.