Soneti

Ar acīm neesmu vēl padevies,

Tās tevi iespēj kļūdas saskatīt,

Bet mana sirds, kas mīlēt liek un ciest,

Ar acīm strīdā iekritīs tūlīt.

Ne manas ausis tavās dziesmās mulsīs,

Ne mani pirksti tieksies tevi glaust,

Ne smarža noreibs un tad ceļā gulsies,

Lai varētu tev vienai slavu paust.

Bet visu piecu prātu spriedums tīrs

No važām sirdi nespēj atraisīt

Un pasacit, cik apmāts ir tas vīrs,

Kas posta kalpībā pie tevis mīt.

Bet tu — ar domu šo man jāaprod —

Liec grēkos krist un arī sāpes dod.