Soneti

Tu, mana mūzika, sāc dziesmu vīt,

Un tev zem pirkstiem tastes liegi skan,

Tik maigi proti stīgas izvadīt,

Ka skaņa ausis samulsina man.

Uz taustiņiem vai greizsirdīgam būt?

Tie žigli plok tev plaukstu noskūpstīt,

Bet lūpas, kam šo balvu nāktos gūt,

Par klajo pādrošību sarkst tūlīt.

Tās savu vietu mainītu labprāt

Ar taustiņiem, kam dejot neapnīk;

Kad tavi maigie pirksti skaras klāt,

Tev nedzīvs koks par lūpām vairāk tīk.

Ja taustiņi šai spēlē laimi rod,

Tiem pirkstus vien, man lūpas skūpstīt dod.