Soneti

Kam solīji, ka diena jauka būs,

Bez apmetņa lai ceļā dodos es,

Lai vējš ar lielu tagad vajā mūs,

Per svētku drānas ūdens vērpetes?

Nē, vēl par maz, ka vētrā lauzies tu

No lietus asām pletnēm mani glābt.

Vai virs ar zālēm brūci dziedētu,

Ja nedziedējams negods viņam sāp?

Un manas bēdas neremdē tavs kauns.

Tu nožēlo — bet ko gan gūstu es?

Kaut cietīsi, ka esi bijis ļauns,

Man pāridarījumu nebūs vieglāk nest.

A, nu tu raudi? Mīlas pērles krīt

Tās visu izpirkt var un gandarīt.