Soneti

No tālām dienām atblāzma šis vaigs,

Kad skaistums bij un tā kā ziedi vīta,

Pirms dailei neīstai bij piedzimt laiks,

Tās zīme sejās tika ierakstīta;

Pirms aizgājēja cirtas zeltotās,

Kas pieder kapenēm, bij citam dotas,

Lai otrā dzīvē spētu mirdzēt tās,

Lai miris skaistums citu galvu rotā.

Tas tālo pagājību skatīt ļauj

Bez lieka greznuma, tik skaidru, svētu,

Kas senām vasarām plaukt neatļauj,

Lai krāšņums bijušais reiz atzelt spētu.

Sai atblāzmā vēl daba pastāstīs,

Cik dienās senajās bij skaistums īsts.