Soneti

Kad mīla jauna — sirdsapziņas trūkst,

Kaut gan no milas sirdsapziņa dzimst.

Lai, maigā krāpniec, nosodījums rūgts

Nav maniem grēkiem, kuri nenorimst.

Tu mani nodod, kā man prātu tīk

Pie reizes akli nodot miesas varā;

Par mīlas laimi sapņot neapnīk,

Un tomēr miesa nepieņemas garā,

Bet, tavu vārdu dzirdot, atkal jūt,

Ka citas algas nekāroju sev

Kā tavam beztiesīgam vergam būt,

Ar tevi celties, krist pie kājām tev.

Bez sirdsapziņas mīla nav, paties,

Ja celties prot vai nomirt cīnoties.