Soneti

Jel kaunies teikt, ka mīli kādu tu,

Jo nerūp tev pat nākamība sava.

Gan vari sevi saukt par mīlētu,

Bet tavā sirdī mīlestības nava.

Tik aklam naidam tik tev va|u ļaut —

Tu pat pret sevi sazvērēties spētu,

Un skaisto pajumti tu gribi graut,

Ko tev vien kopt un saudzēt vajadzētu.

Jel mainies tu, lai mainos mierināts!

Vai naidam jāgūst mīlestības vieta?

Kā veidols tavs lai mīlīgs kļūst tavs prāts,

Vismaz pret sevi lai tev sirds nav cieta.

Jel veido citu sevi mīlā tu,

Lai daiļums tavs nemūžam nezustu!