Soneti

Ak jā, es šurpu turpu esmu klīdis,

Un mūžā raibā pieredzēts ir viss,

Daudz dārga zaudējis, pats sevi nīdis,

No jauna vecās sāpes atradis.

Ir taisnība, es patiesībai acīs

Nelabprāt skatījies, tak maldos šais

Es radu jaunību, un, ko tur sacīt,

Slēpts meklējumos dažkārt skaistākais.

Es pāri tam, ņem to, kas mūžam tavējs,

Nekad vairs nesniegšos tāds zems un sīks

Pēc jaunas ēsmas apetītei savai,

Tev, mīlas dieve, būdams uzticīgs.

Virs zemes debesis nav atrast grūti

Pie tavām skaidrām, mīļām, mīļām krūtīm.