Soneti

Ja būtu gods man baldahīnu nest

Virs galvas valdniekam, to cēli saudzot,

Ja mūžīgumā ieguldītu es

Vēl pamatus, kas vērstos drupu kaudzē?

Vai lepni ļaudis redzēti ar nav,

Ko posts par maksātnespējību sitis,

Un nelgas, kuriem baudu saldais kauss

Par vienkāršības garšu labāks šķitis?

Tev sirdī gribu mājot padevīgs.

Ņem manu maizi — nabagu, bet brīvu.

Tā tīra, nelīp nekas ārišķīgs.

Visskaistākais — ja viens priekš otra dzīvo.

Prom, kārdinātāji Esmu uzticams,

Jo grūtāk iet, jo mazāk pakļaujams.