Soneti

Dažs lepojas ar dzimumu, ar vārdu,

Dažs bagātibai vien un spēkam tic,

Dažs iznesību mīl un drēbju kārtu,

Bet suni, vanagu vai zirgu cits.

Un katrā tieksmē, aizrautībā ašā

Ir vienmēr atrodams savs apslēpts prieks,

Tik neiederos es šai pulkā plašā —

Sirds mana tev vien pukst, viss cits ir lieks.

Sver tava mīla vairāk man par zeltu,

Par apģērbiem un augstu dzimumu.

Ne zirgiem, vanagiem — tev sevi veltu

Un lepojos, ka mani mīli tu.

Vien mīlai zūdot, vari visu ņemt,

Man dzīvi bezcerīgām skumjām lemt.