Soneti

Dažs tavu vieglprātību bargi soda,

Dažs tavu pievilcību augstu ceļ,

Jūk jēdzieni par negodu un godu,

Sauc tevī cildenu, ko citos peļ.

Par dārgakmeni karalienes rokā

Kļūs dažkārt apbrīnots pat parasts stikls,

Tā jaunības un dailes krāšņā lokā

Tavs draiskais netikums kļūst tikums tikls.

Cik jērus niknais vilks gan neaprītu,

Ja jēra kažoks viņam būtu skaists,

Un cik tu sirdis savos tīklos pītu,

Ja viss tavs spēks vien tiktu darbā laists?

To nedari, mums mīlā likums dots:

Ja mana tu, mans arī ir tavs gods.