Soneti

No kāda spēka tavas gribas spēks,

Ka vari manu sirdi aptumšot,

Lai melošana neliekas vairs grēks,

Lai saku: diena nespēj gaismu dot?

No kurienes tāds ļaunums tevi skar,

No kurienes tu mācījusies to,

Ka tava visspēcība panākt var,

Lai ļauno uzskatu par labāko?

Es mīlu tevi, kaut gan jāatzīst,

Ka ienaidam daudz iemeslu tur mīt.

Ai, ja es mīlu to, ko citi nīst,

Ar citiem mani nesāc nosodīt:

Ja necienibu mīlēt liec man tu,

Es cienīgs, lai tu mani mīlētu.