Soneti

Pret laiku to, ja tāds reiz nāktu mums,

Kad dusmotos par manām kjūdām tu,

Jo tava mīla un tavs gara cildenums

Pat spožā laimē ēnas manītu;

Pret laiku to, kad garam iesi tu

Kā svešniekam, kaut acīs saule līs

Un mīla kādreizējo tuvumu

Par vēsu atturību pārvērtīs;

Pret laiku to sirds sevī spēku krās,

No visa labā dzīvē gaismu gūs,

Kā soģis tad pret sevi pašu stās,

To aizstāvēs, kas tava daja būs.

Ja projām ej, tad taisnīgs lēmums tavs,

Es mīlu, lai gan tiesību man nav.