Soneti

Nu nebēdā, kas darīts — padarīts.

Pat saulei plankumi, un mēness dilst.

Ir rozei ērkšķi. Ziedā kāpurs mīt.

Slēpj dūņas savās dzīlēs avots zils.

Bez vainas nav neviens. Ja liktu man

Ar taviem grēkiem salīdzināt to,

Ko daru pats, tad izrādītos gan,

Ka grēkojusi neesi neko.

Kad pārkāpumu tavu tiesā prāts,

Sirds aizstavībai atspēkojums garš.

(Tavs apvainotājs ir tavs advokāts.)

Ar naidu mīlai negants pilsoņkarš.

Un zaglēnam, kas goda nepazīst,

Pats apzagtais ir līdzzinātājs īsts.