Soneti

Ka viņu mīli tu, nav sāpes tās,

Kaut uzticībā sirdi viņai devis,

Bet dzīve bēdas sniedz visrūgtākās,

Kad zaudēju, jo viņa iemīl tevi.

Kaut aizvainots, jūs attaisnošu sāpēs:

Tu mīli, zinot, viņa dārga man,

Un manis dēĻ tā mīlu neapslāpē,

Kad tavos vārdos atzinība skan.

Ja pazūd draudzība, tad mīla gūst,

Ja mīļo zaudēju, to paņem draugs,

Man dziļās skumjās jāpazaudē jūs,

Un mīlas dēļ man dvēslē sāpes aug.

Par laimi, es un draugs — mēs tā kā viens,

Un mana mīļotā mīl mani vien.