Soneti

Cik rūpīgs vienmēr ceļā devos es,

Ar atslēgām ik dārgums pasargāts,

Lai ļauna roka nespēj projām nest,

Viss ceļa somās droši paglabāts.

Bet tu, pret kuru pērles tikai nieks,

Tu laime, kuru rūgtas bēdas klāj,

Viscildenākā, svētums, dvēsles prieks,

Man laupītājos tevi jāatstāj.

Nē, ceļa somās tevi jāslēdz nav,

Bet krūtīs, kur vistuvāk varu just,

Ar manu elpu vijas liegums tavs,

Ja gribi, paliec, netīk, vari zust.

Pat tad vēl baidos, dzīve izšķirs mūs,

Pat uzticība dažreiz zaglis kļūst.