Soneti

Tu nevari no manis projām iet,

Jo tu uz laiku laikiem lemta man.

Ar mīlu mūžs tik cieši kopā siets,

Ka mīlas beigas būs man kapu zvans.

No ļaunākajām likstām baiļu nav,

Kad man vismazākā nest nāvi var.

Vai iegriba vai apvainojums tavs,

Lūk, tādēļ arī mani neaizskar,

Es nebaidos no neuzticības,

Kopš zinu, ka var mana dzīve irt.

Ak, kādu laimi izdevies man rast —

Būt tavam un no tavas rokas mirt!

Bez likstām laimes nav, tās velti slāpt.

Varbūt es nezinu, ka mani krāp?