Soneti

Ja nežēlīga laika vara bargā,

Vai droši pretī sacelties nav ļauts?

Pats sevi vari simtkārt labāk sargāt,

Nekā šeit tevi klusais pants mans saudz.

Vislaimīgākais dzives kalngals sasniegts.

Ikvienā jaunavīgā dārzā plauks

Tev daudzkārt līdzīgāki tavi asni,

Bet glezna tikai viltojums būs, draugs.

Tā dzīve pati sevi labot steigsies,

Tavs prāts un daiļums saglabāts lai kļūst.

Tas ļaužu piemiņā vairs neizbeigsies.

Bet trauslais zīmulis man pirkstos lūst.

Ja veiksmīgs sevi jaunās audzēs sēsi,

Tā, sevi atdodams, pats pastāvēsi.