Soneti

Pat plašā jūra, zeme, akmens, varš

Ja padoti ir iznicibas biedam,

Kā skaistumam lai uzveicams šis karš,

Ja stiprumā tas līdzīgs trauslam ziedam?

Un vasarai ar elpu medaino

Kur patverties šai dienu plūsmā smagā,

Viscietā klints ja neiespēj neko

Un dzelzu vārtus laika soļi dragā?

Ak, rūgtās pārdomas! Kā pasargāt

Gan laika dimantu no laika kvēpiem?

Kur roka tā, kas uzdrīkst pretī stāt,

Kas glābt var skaistumu no nāves šķēpiem?

Viss velti, tintei melnajai vien spēt

Likt mīlai tālos mūžos atmirdzēt.