Soneti

Ja mīlestība būtu greznums man,

Par pameitu to laime labprāt ņemtu,

Kur šodien pēlieni vai smiekli skan,

Tai vietu nezālēs vai ziedos lemtu.

Nē, gadījums nav radījis man to.

Un, kaut tas arī šajos laikos pierasts, —

Tā neļimst zemiskuma sitienos,

Tai labvēliba nejauj ieslīgt mierā.

Sī ķecere — ko tādai baidīties

No tiem, kas īrē laimes mirkļus īsos!

Lūk, savā gudrībā tā pacelsies, —

Ar sauli neplauks, vētrā nenotrīsēs.

Sī laika nelgas piesauc mana balss, —

Tie grēkā dzīvo, krietnums ir — to gals.