Soneti

Tu vēlies daudz, un, tavas gribas dzīts

Un visu tavu vēlēšanos skarts,

Es vēlos, lai reiz būtu piesaistīts

Pie tavām vēlmēm gaišākām mans vārds.

Tu bagāta — tev vēlēšanos daudz,

Vai nevēlies reiz mani aplaimot?

Vai mana vēlēšanās tavas jauc

Un tiešām nespēj tev nenieka dot?

No sevis jūra nezaudē nekā,

Kad sīka lietus lāse viļņos līst;

Tā mana vēlēšanās vienīgā

Pie taviem vēlējumiem pieplūdīs.

Jel neatraidi, šoreiz nepievil:

Kad vēlies visu, visā vienu — Vil!