Soneti

Ne marmors balts, ne pieminekļu zelts

Šīs vārsmas nepārdzīvos gados garos,

Kur skaidrā mirdzumā tavs atveids, celts

Pār laika putekļiem, dzīvs mūžam staros.

Karš statujas var drupu drupās triekt,

Var celtnes aprīt posta liesma pikta,

Bet Marsa trulam šķēpam neaizsniegt

So tavu piemiņu, kas rakstos likta.

Tu pāri naidam, pāri nāvei celsies,

Tavs daiļums iznicību uzveikt spēs,

Un audžu audzes tevī spēku smelsies,

Kamēr vien pasaule šī pastāvēs.

Lai notiek tā, lai mirstīgums tev ņemts

Un mīlētāju acīs dzīvot lemts.