Soneti

Pirms tavā dārzā ziemas bargums nāk

Un nokauj visus dailes ziedus jaukos,

Steidz smaržu pilnās sulas kopā vākt

Un saliet jaunos dārga stikla traukos.

Un vai tev tāpēc varēs pārmest kāds,

Ka dzīvē esi pārāk alcis prieka,

Ja tad, kad aiziet būsi aicināts,

Tu pamest varēsi te pēcinieku?

Bet desmitkārt tu būtu laimīgāks,

Ja de9mitkārt tu savos bērnos augtu,

Tad nāve veltīgi pēc tevis nāks,

Jo vesels desmits nāves cīņā trauktu.

Dod, spītniek, svētu solījumu mums,

Ka tārpiem nepaliks tavs mantojums.