Soneti

Nē, negribu es viņu vienošanos

Jebkādi kavēt. Mīla mīla nav,

Ja mainās, tiklīdz sastop mainīšanos,

Un līdz ar aizejošo aiziet jau.

Ai nē! Tā paliek mūžam nemainīga,

Tā zvaigzne jūrā tiem, kas aizceļo,

Un viņas vērtība ir bezgalīga,

To neaptveram pat, kad gūstam to.

Nav mīla laika nerrs, kaut seja sārta

Ir tverta viņa sirpja aplokā,

Bet mīla paliek laika neaizskarta,

Līdz ievada tas viņu mūžībā.

Ja malds vien tas un manī atklāts kļūtu,

Ne rakstījis, ne mīlējis es būtu.