Soneti

Ja tu pret mani esi bijis ļauns,

Es tikai mācību sev esmu guvis, —

Par paša iekaisumu ir jau kauns,

Jo neesmu kā akmens ciets es kļuvis.

Ja, manas netaisnibas skumdināts,

Tāpat kā es, tu mocījies kā peklē,

Tad man ar laiku neatradis prāts

Vairs veciem pārpratumiem pēdas meklēt.

Ak, lai bez miega pavadīta nakts

Mumš vienmēr atgādina rūgto smeldzi,

Lai skarbums viss tiek aizmirstībā rakts,

Lej nožēla kā balzams sirdī veldzi!

Ja savu vainu izpirkt vēlies, draugs,

Ir mana atmiņa neko vairs neatsauks.