Soneti

Kā sievieti tik daiļu tevi daba

Ir radījusi, mīļotais mans draugs.

Gan izturies par sievieti tu labāk, —

Nekad tev viltus sirdi nesatrauks.

Nav liekulības skatienā tev tīrā,

Tas dzirkstot zeltī visu, ko vien skar.

īsts vīrs, kas apbrīnu māk raisīt vīram, —

Ik sievieti tāds sajūsmināt var.

Par sievieti bij daba gribējusi

Reiz tevi veidot, taču nodoms cits

Tai radās, kad to valdzināji klusi.

Man sirds aiz veltīguma sāpēs sit.

Kaut sievietēm par prieku izraudzīts,

Tavs mīļais tēls arvienu manī mīt.