Soneti

Viņš tagad sācis tavu jūgu nest,

Un ari es vēl esmu parādnieks.

Ir pazaudēts mans draugs, mans otrais «es»,

Par kuru kādreiz sirdij bija prieks.

Tu negribi, ka brīvībā viņš mīt,

Tu iekārīga, bet viņš loti jauns

Un tomēr vārdu prata parakstīt

Zem važām, kas nu spiež kā līgums ļauns.

Par skaistumu tu māki maksu lemt

Kā augļotājs, kas visu izspiest prot.

Tu draugu sūti drauga zutni ņemt,

Lai draudzība vairs ceļa neatrod.

Viņš pazudis, tev abi piederam,

Viņš maksā meslus, ari es bez tam