Soneti

Tavs gara daiļums manā sirdī mīt,

Uz mūžu mūžiem mīlā paglabāts.

Spēks nezūdošais krūtīs ierakstīts,

Tas pārspēs laikus, staros mūžībā.

Sai tavai daļai tikmēr dzīvot būs,

Cik ilgi dzīvos mana sirds un prāts,

Kas krūtīs ieslēgts nav, tas zūdošs kļūst,

Vien tas, kas pieder man, ir pasargāts.

Lai visu gūtu, pārāk niecīgs gars,

Ne tavu milu svētā zizli cirst,

Es ļāvu aiziet tam, kas aiziet var,

To paturu, ko mūžam neaizmirst.

Man zīmju nevajag, kā tevi rast,

Lai gaistošo ņem aizmirstības krasts.