Soneti

Tiem dzejniekiem es nelīdzinos, nē,

Kas slavu dūdo lellēm izkrāsotām,

Tas cildina par visu pasaulē

Un vēl ar pašu debess daili rotā.

Lai saule un lai mēness minēts tiek,

Kā zemes, tā ik jūras sniegtais retums

Un pavasara ziedu agrums liegs —

It viss, kas dzejā salīdzināts netumst.

Es vienmēr tikai patiess gribu būt

(Jn teikt, ka mana mīļotā tik skaista,

Cik skaistuma ik zemes bērns var gūt,

Kaut debess spīdekļus tā nevar aizstāt.

Bet tukši lielīt negribu neko,

Jo it nevienam nepārdošu to.