Soneti

Tev nesaku, cik mīlestība svēta.

Vai mazāk mīl, ja netiek rādīts tas?

Ir jūtas skaļās taču ļoti lētas,

Ja visur par tām klāstīt nekaunas.

Mums mila pašā pavasarī sākās.

Ar dziesmām gribēju to sumināt.

Lūk, lakstīgala ziedos skanīgāka,

Bet apklust, kad jau vasara ir klāt.

Vai ziedoņlaika skaistums būtu pāri,

Ja sēro pogošanu neatsauks?

Kad kaislās skaņas tricina mums āres,

Viss pierastais vairs neliekas tik jauks.

Lai mana mute reizēm klusēt drīkst,

Tev baidos būt ar dziesmām apnicīgs.