Soneti

Tu skaistam grēkam vaļu neaizliedz

Un mani aizmirsti, kad esmu viens,

Grēks jaunibai vēl vairāk daili sniedz,

Kluss vilinājums seko tev arvien.

Tavs liegais maigums sirdī slāpes dedz,

Tavs skaistums reibinādams pretī mirdz.

Ja acīs sievietei kāds liesmas redz,

Kā gan lai dzedra paliek vīra sirds!

Ai! manu mīlu saudzē, lūdzos es,

Slēp daili to, kam noreibināt spēks,

Tā līksmē pārdrošā spēj tevi mest,

Kur doto zvērestu liek aizmirst grēks!

Ļauj skaistums tavai uzticībai mirt,

Man viltū melo tava mīļā sirds.