Soneti

Tavs kalps es esmu, ko vēl vairāk gūt

Kā maigi stundas sveikt, ko mīli tu,

Nekas tik dārgs man dzīvē nevar būt

Kā vēlēšanās, lai tev kalpotu.

Es neprasu, lai laiks ir bezgalīgs,

Tu, valdiniec, vien tavas stundas jūtu,

Ja šķiroties kalps tevi redzēt drīkst,

Sirds aizmirst, kāds ir aiziešanas rūgtums.

Es neprasu, kurp dodies tālumos,

Un skatienos man greizsirdības nava,

Kā skumstošs vergs es klusi ilgojos,

It visu aizmirstot, pēc laimes tavas.

Ir mīla naiva, kaut viskrietnākā,

Lai ko tu dari, jūtas labi tā.