Soneti

Ak izšķērdīgā piemīlība, teic —

Kam sev vien veltī savas dailes rotu?

Mums daba nedod, tikai aizdot steidz;

Visdevīgāk tā devīgajam dotu.

Ak daiļais sīkstuli, kam izšķied tā

Tu dārgumus, ko nāktos veltēs brīvot!

Bez peļņas augļojot tu izmētā

Tik lielas summas, tomēr nespēj dzīvot.

Ja pats sev pārdosi, pats kaulēsies,

Tad sevi apkrāpsi un apmuļķosi,

Un, projām iet kad laiks tev piesteigsies,

Vai pieņemamu norēķinu dosi?

Tavs daiļums neizlietots aprakts kļūs,

Bet lietots dzīvos tas un veicējs būs.