Soneti

Lai apsūdzībā aizmirsts nav nekas:

Gan nevērība, ar ko atmaksāts

Par maigumu, gan liecības, ka maz

Pie mūsu mīlas kavējas mans prāts,

Gan domas, kurās grimdams zogu daudz

No brīžiem, ko mums satikšanās ļauj,

Gan tas, ka bura es, ko vēji trauc

Un tālumi no tevis projām rauj.

Ik pārkāpums lai iegrāmatots tiek.

Ar vienu lūgumu viss uzklausīts:

Lai naida punktu mīlai nepieliek

Šī dusmu rieva, kas tev lūpās trīc.

Vien grēkodams es varu pierādīt,

Kāds uzticības spēks tev sirdī mīt.