Soneti

Kā iesācējs uz skatuves, kas mulst,

Jo bailēs sajūk iestudētā loma,

Kā neprātis, kam dusmas sitas pulss,

Bet pats ir sava satraukuma nomākts,

Tāpat es arī nezinu, ko bilst,

Un neatrodu mīlas vārdus īstos.

Gan jutu pārmērīgums manī milst,

Bet atklāties tev sargājos un bīstos.

Lai tevi rod kā sūtnis daiļrunīgs

Vien mana grāmata un visu vēstī.

Tā daudz ko vairāk teikt un prasīt drīkst

Kā lūpas, kurās vārdi mulsā dzēsti.

Ak, mīlas rakstu mācies izlasīt

Un gudrību — ar acīm saklausīt.